1.0
Piemērošanas joma un skaidrojums
1.1 Piemērots automobiļu elektroinstalācijas dubultsienu termiski sarūkošo cauruļu sērijas izstrādājumiem.
1.2 Izmantojot automašīnu elektroinstalācijās, spaiļu elektroinstalācijās, vadu elektroinstalācijās un ūdensnecaurlaidīgos gala elektroinstalācijās, termosarūkošās caurules specifikācijas un izmēri atbilst nosegtās zonas minimālajiem un maksimālajiem izmēriem.
2.0
Lietošana un izvēle
2.1 Spaiļu elektroinstalācijas shēma
2.2 Elektroinstalācijas savienojuma shēma
2.3 Lietošanas un izvēles instrukcijas
2.3.1Atbilstoši termināļa nosegtās daļas minimālajam un maksimālajam apkārtmēra diapazonam (pēc saspiešanas), kabeļa diametra minimālajam un maksimālajam piemērojamajam diapazonam un kabeļu skaitam izvēlieties atbilstošu termosarūkošās caurules izmēru; sīkāku informāciju skatiet 1. tabulā.
2.3.2Ņemiet vērā, ka dažādu lietošanas vidi un metodes dēļ 1. tabulā norādītās ieteicamās atbilstības attiecības un diapazoni ir tikai atsaucei; ir jānosaka atbilstošā atbilstība, pamatojoties uz faktisko lietojumu un pārbaudi, un jāizveido datubāzes uzkrāšana.
2.3.3Atbilstošajās 1. tabulas sakarībās "Pielietojuma vada diametra piemērs" norāda minimālo vai maksimālo vada diametru, ko var piemērot, ja ir vairāki vadi ar vienādu vada diametru. Tomēr faktiskajā pielietojumā vadu kūļa kontakta vienā galā ir vairāki vadi ar dažādiem vadu diametriem. Šajā laikā varat salīdzināt 1. tabulas kolonnu "vadu diametru summa". Faktiskajai vadu diametru summai jābūt minimālā un maksimālā vadu diametru summas diapazonā un pēc tam pārbaudīt, vai tā ir piemērojama.
2.3.4Termināla elektroinstalācijas vai vadu elektroinstalācijas gadījumā jāņem vērā atbilstošās termiski sarūkošās caurules piemērojamais apkārtmērs vai stieples diametra diapazons, un tai jāspēj vienlaikus nosegt pārklājamā objekta minimālos un maksimālos izmērus (apkārtmēru vai stieples diametru). Pretējā gadījumā prioritāte jāpiešķir citu specifikāciju termiski sarūkošo cauruļu izmantošanai, lai redzētu, vai tās atbilst lietošanas prasībām; otrkārt, jāprojektē un jāmaina elektroinstalācijas metode tā, lai tā vienlaikus atbilstu prasībām; treškārt, jāpievieno plēves vai gumijas daļiņas galam, kas neatbilst maksimālajai vērtībai, jāpievieno minimālā termiski sarūkošā caurule vienā galā; visbeidzot, jāpielāgo piemērots termiski sarūkošās caurules produkts vai cits ūdens noplūdes blīvēšanas risinājums.
2.3.5Termosarūkošās caurules garums jānosaka atbilstoši faktiskajam aizsardzības garumam. Atkarībā no stieples diametra spaiļu elektroinstalācijai parasti izmantotās termosarūkošās caurules garums ir 25–50 mm, bet vadu elektroinstalācijai izmantotās termosarūkošās caurules garums ir 40–70 mm. Ieteicams, lai termosarūkošās caurules aizsargkabeļa izolācijas garums būtu 10–30 mm, un to izvēlas atbilstoši dažādām specifikācijām un izmēriem. Sīkāku informāciju skatiet 1. tabulā. Jo lielāks aizsardzības garums, jo labāks ūdensnecaurlaidības blīvējuma efekts.
2.3.6Parasti pirms spaiļu saspiešanas vai vadu saspiešanas/metināšanas vispirms uz vadiem uzliek termosarūkošo caurulīti, izņemot ūdensnecaurlaidīgā gala vadu metodi (tas ir, visi vadi ir vienā galā, un otrā galā nav kontaktligzdas vai spailes). Pēc saspiešanas izmanto termosarūkšanas mašīnu, karstā gaisa pistoli vai citu īpašu sildīšanas metodi, lai veiktu termisko saraušanos, saruktu termosarūkošo caurulīti un nostiprinātu to paredzētajā aizsargpozīcijā.
2.3.7Pēc termiskās saraušanās, saskaņā ar konstrukcijas vai ekspluatācijas prasībām, vēlams veikt vizuālu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka darba kvalitāte ir laba. Piemēram, pārbaudiet kopējo izskatu, vai nav tādu anomāliju kā izliekumi, nevienmērīgs izskats (iespējams, nav termiski sarucis), asimetriska aizsardzība (pozīcija ir mainījusies), virsmas bojājumi utt. Pievērsiet uzmanību atbalstam un caurdurumiem, ko izraisa tiltiņi; pārbaudiet abus galus, vai pārklājums ir hermētisks, vai līmes pārplūde un blīvējums vada galā ir labs (parasti pārplūde ir 2–5 mm); vai blīvējuma aizsardzība pie spailes ir laba un vai līmes pārplūde pārsniedz konstrukcijas noteikto robežu, pretējā gadījumā tā var ietekmēt montāžu utt.
2.3.8Ja nepieciešams vai tiek pieprasīts, ūdensnecaurlaidīga blīvējuma pārbaudei ir nepieciešama paraugu ņemšana (īpaša pārbaudes ierīce).
2.3.9Īpašs atgādinājums: Metāla spailes karsējot ātri vada siltumu. Salīdzinot ar izolētiem vadiem, tās absorbē vairāk siltuma (tādi paši apstākļi un laiks absorbē vairāk siltuma), ātri vada siltumu (siltuma zudumi) un patērē daudz siltuma karsēšanas un saraušanās laikā. Teorētiski siltums ir relatīvi liels.
2.3.10Lietojumiem ar lieliem stiepļu diametriem vai lielu kabeļu skaitu, ja termosarūkošās caurules karstlīmes daudzums pats par sevi nav pietiekams, lai aizpildītu spraugas starp kabeļiem, ieteicams izmantot gumijas daļiņas (gredzenveida) vai plēvi (loksnes formas), lai palielinātu līmes daudzumu starp vadiem un nodrošinātu ūdensnecaurlaidīgu blīvēšanas efektu. Ieteicams, lai termosarūkošās caurules izmērs būtu ≥14, stieples diametrs būtu liels un kabeļu skaits būtu liels (≥2), kā parādīts 9., 10. un 11. attēlā. Piemēram, 18.3 specifikācijas termosarūkošajai caurulei ar 8,0 mm stieples diametru un 2 vadiem jāpievieno plēve vai gumijas daļiņas; 5,0 mm stieples diametram un 3 vadiem jāpievieno plēve vai gumijas daļiņas.
2.4. Termināļu un vadu diametru izmēru izvēles tabula atbilstoši termosarūkošās caurules specifikācijām (vienība: mm)
3.0
Termosarūkoša un termiski sarūkoša mašīna termiski sarūkošām caurulēm automobiļu elektroinstalācijai
3.1 Kāpurķēžu tipa nepārtrauktas darbības siltuma saraušanās mašīna
Izplatītākās ir TE (Tyco Electronics) M16B, M17 un M19 sērijas termosarūkšanas mašīnas, Shanghai Rugang Automation TH801, TH802 sērijas termosarūkšanas mašīnas un Henan Tianhai paštaisītās termosarūkšanas mašīnas, kā parādīts 12. un 13. attēlā.
3.2 Caurlaidīga termiski sarūkoša mašīna
Pie izplatītākajām ir TE (Tyco Electronics) RBK-ILS Processor MKIII termosarūkšanas iekārta, Shanghai Rugang Automation TH8001-plus digitālā tīkla spaiļu vadu termosarūkšanas iekārta, TH80-OLE sērijas tiešsaistes termosarūkšanas iekārta utt., kā parādīts 14., 15. un 16. attēlā.
3.3 Norādījumi termiskās saraušanās darbībām
3.3.1Iepriekš minētie termosarūkšanas iekārtu veidi ir termosarūkšanas iekārtas, kas izdala noteiktu siltuma daudzumu saraušanai paredzētajai sagatavei. Pēc tam, kad saraušanās caurule uz sagataves sasniedz pietiekamu temperatūru, termosarūkošā caurule saraujas un karstlīme izkūst. Tā cieši ietina, noblīvē un atbrīvo ūdeni.
3.3.2Precīzāk sakot, termiskās saraušanās process faktiski ir termiski sarūkošās caurulītes uzlikšana uz montāžas. Termiskās saraušanās iekārtas karsēšanas apstākļos termiski sarūkošā caurule sasniedz termiski saraušanās temperatūru, termiski sarūkošā caurule saraujas un karstlīme sasniedz kušanas plūsmas temperatūru. Karstlīme plūst, lai aizpildītu spraugas un pielīp pie pārklātās sagataves, tādējādi izveidojot kvalitatīvu ūdensnecaurlaidīgu blīvējumu vai izolējošu aizsargmontāžas komponentu.
3.3.3Dažādām termosarūkšanas iekārtu formām ir atšķirīgas sildīšanas iespējas, tas ir, siltuma daudzums, kas tiek nodots sagatavei laika vienībā, jeb siltuma izvades efektivitāte, ir atšķirīga. Dažas ir ātrākas, citas lēnākas, termosarūkšanas darbības laiks būs atšķirīgs (kāpurķēžu iekārta pielāgo sildīšanas laiku atkarībā no ātruma), un iestatāmā iekārtas temperatūra būs atšķirīga.
3.3.4Pat viena modeļa termosarūkšanas iekārtām būs atšķirīga siltuma jaudas efektivitāte, jo iekārtas sildīšanas sagataves jaudas vērtība, iekārtas vecums utt. ir atšķirīgi.
3.3.5Iepriekš minēto termosarūkšanas iekārtu iestatītā temperatūra parasti ir no 500 °C līdz 600 °C, un to papildina atbilstošs sildīšanas laiks (kāpurķēžu iekārta pielāgo sildīšanas laiku atkarībā no ātruma), lai veiktu termosarūkšanas darbības.
3.3.6Tomēr termosarūkošās iekārtas iestatītā temperatūra neatspoguļo faktisko temperatūru, ko termosarūkošā caurule sasniedz pēc uzsildīšanas. Citiem vārdiem sakot, termosarūkošajai caurulei un tās sagatavēm nav jāsasniedz termosarūkošās iekārtas iestatītā vairāku simtu grādu temperatūra. Parasti tām ir jāsasniedz temperatūras paaugstināšanās no 90°C līdz 150°C, pirms tās var termiski sarukt un darboties kā ūdens atdalīšanas blīvējums.
3.3.7Termosarūkšanas darbībām jāizvēlas atbilstoši procesa apstākļi, pamatojoties uz termiski sarūkošās caurules izmēru, materiāla cietību un mīkstumu, pārklātā objekta tilpumu un siltuma absorbcijas īpašībām, instrumenta stiprinājuma tilpumu un siltuma absorbcijas īpašībām, kā arī apkārtējās vides temperatūru.
3.3.8Parasti var izmantot termometru un ievietot to termosarūkošās iekārtas dobumā vai tunelī procesa apstākļos un novērot termometra sasniegto maksimālo temperatūru reāllaikā kā termosarūkošās iekārtas siltuma jaudas kalibrēšanu attiecīgajā laikā. (Ņemiet vērā, ka vienādos termosarūkošās iekārtas procesa apstākļos termometra sildīšanas temperatūras pieaugums atšķirsies no termosarūkošās sagataves sildīšanas temperatūras pieauguma tilpuma un temperatūras paaugstināšanas efektivitātes atšķirības dēļ pēc sildīšanas, tāpēc termometra temperatūras pieaugums tiek izmantots tikai kā atskaites kalibrēšana procesa apstākļiem un neatspoguļo temperatūras pieaugumu, ko sasniegs termosarūkošā sagatave.)
3.3.9Termometra attēli ir parādīti 18. un 19. attēlā. Parasti ir nepieciešama īpaša temperatūras zonde.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 14. novembris